Vai man vispār vajag auto?

auto

Skaidrs, ka auto ir viens no cilvēka statusa elementiem. Tāpēc arī vairums vēlas, lai viņiem ir pēc iespējas labāks un modernāks auto. Protams, ka to nosaka finansiālās iespējas, arī dzīvesveids un ikdienas nepieciešamības. Tomēr auto jebkurā gadījumā atvieglo ikdienu, ļauj būt mobilākam un efektīvākām savā ikdienā. Bet… mani joprojām māc šaubas, vai man vajag auto.

Droši vien, ka savās pārdomās varu atļauties iegrimt tikai tāpēc, ka dzīvoju viena, man nav bērnu, vīra un citu faktoru, kas nepārprotami noteiktu, ka bez auto ikdiena nav iedomājama. Vēlme pēc sava auto ir vairāk sociālajā statusā balstīta. Es gribētu arī biežāk izbraukt no pilsētas — pie vecākiem, pie draugiem, paceļot pa Latviju. Bet es saprotu, ka visas šīs vajadzības varu īstenot arī savādāk, ne obligāti tam vajag savu personīgo automašīnu.

Par pieejamu cenu ir maz labas kvalitātes automašīnu

Kad pētu auto pārdošanas sludinājumus internetā, kļūst skaidrs, ka tajā cenu kategorijā, ko es varu atļauties, ļoti labu auto nevaru nopirkt. Ja arī tas izdotos, tad tā būtu liela veiksme un izņēmuma gadījums. Lai to paveiktu, tam jāvelta daudz laika, nepieciešamas zināšanas un pieredze, kuras man nav. Un skaidrs ir viens — tikai tāpēc, lai iegūtu labu auto, šobrīd neesmu gatava ņemt kredītu. Tik ļoti auto man nav nepieciešams.

Zinu, ka mani kā sievieti auto pārdevēji noteikti ātri gribēs apstrādāt un “iesmērēt” kādu it kā ļoti labu auto, kas galu galā mans sagādās tikai galvassāpes. Tāpēc ceru atrast kādu zinošu vīrieti, kurš varētu man palīdzēt šajā grūtajā procesā, meklējot normālu auto par to summu, ko varu atļauties.

Augstas auto ekspluatācijas izmaksas

Zinu, ka viena lieta ir auto nopirkt, pārrakstīt un sākt ar to brauk. Bet tad nāk nākamais izdevumu vilnis — ir jāiegulda riepās, jāsagatavo auto tehniskajai apskatei, jāmaksā nodokļi, jāpērk apdrošināšana. Un galu galā — jālej automašīnā degviela. Lai gan tas nešķiet nekas traks, es tomēr veicu aptuvenus aprēķinus dažādu marku automašīnām, lai saprastu, cik tad vispār izmaksās ekspluatācija. Un tās summas man šķita diezgan lielas, ja salīdzina ar maniem ienākumiem. Auto man būs jāuztur vienai pašai. Tas bija vēl viens arguments, kurš iekrita šaubu svaru kausā. Vai man tiešām vajag savu auto? Jautājums galvā skan arvien uzstājīgāk.

Latvijas ceļi automašīnu lauž

Bet, paskatoties uz saviem vecākiem un draugiem, kuriem ir auto, skaidrs, ka ikdiena nav nekāds rožudārzs. Ik pa laikam dzirdu no viņiem, ka auto atkal servisā. Te viena lieta, te cita ķibele, tad uz ceļa kaut kas sabojāts. Vispār jau Latvijas ceļi ir tāds nāves spriedums gan auto ritošajai daļai, gan balstiekāratai, kur sanāk nemitīgi ieguldīt un remontēt.

Tēvs savam auto tikko veica remontu — bremžu kluči, amortizatori, vēl bija auto radiators jālabo, galu galā samaksāja servisā vairākus simtus eiro. Un pat vēl meklēja, pirka detaļas, skatījās, kur lētāki auto radiatori un citas lietas. Auto radiatori un pārējās detaļas par labu cenu tika nopirktas trodo.lv, izdevās nedaudz ietaupīt. Galu galā, redzot, cik daudz klapatu ikdienā ir ar auto, es pagaidām vairāk sliecos domāt, ka viena pati tomēr varu pilsētā iztikt bez auto un aiztaupīt sev dažus diezgan lielus kreņķus, kuri auto īpašniekiem ir neizbēgami.