Būt aktīvam un izbaudīt dzīvi — vai to var iemācīties?

dzīves-veids

Būt kustībā ir dabas ielikts mehānisms, kas ir katrā cilvēkā. Tikai ir tāda sajūta, ka ļoti daudzi to šajā ērtību un tehnoloģiju gadsimtā ir aizmirsuši. Tagad ir ērtāk visu dienu nosēdēt pie datora, brīvdienās nekur nedoties, pat labos laika apstākļos tik daudzi cilvēki paliek mājās un nepamet telpas.

Tas ir skumji, ka esam zaudējuši vai vienkārši aizmirsuši, cik ir patīkami un vērtīgi dzīvot ik dienu, esot aktīvam, kustīgam un dzīves iespējas izbaudošam. Un tam ļoti reti ir saistība ar naudu, jo, ja ir vēlme, tad visu iecerēto var īstenot arī bez vai ar minimāliem līdzekļiem. Līdzekļu trūkums noteikti nav attaisnojums, kāpēc esam neaktīvi, mājās sēdētāji, pasīvi un vairāk runātāji, nevis darītāji.

Protams, tas nav stāsts par visiem. Tieši tāpēc, ka ir tik daudz arī iedvesmojošu cilvēku apkārt, arī es izvirzīju sev par vienu no mērķiem tikt vaļa no sava paraduma pastāvēt maliņā, palikt mājās, labāk paskatīties TV, labāk neiet ārā, šodien neskriet.

Es savu dzīvi visu laiku atlieku uz rītdienu. Bet ja nu rītdiena nepienāk?

Kā motivēt sevi rīkoties

Un jāsaka, ka šis ir bijis un joprojām ir viens no maniem grūtākajiem dzīves izaicinājumiem, jo tikai tagad saprotu, cik dziļi manī ir iesēdies kūtrums, pasivitāte un vēlme labāk pastāvēt maliņā un paskatīties, kā tie citi rīkojas.

  • Pa vienam jaunam paradumam. Es sāku ar mazumiņu. Ar sīkām lietām un maziem jauniem paradumiem, ko piekabināju klāt citiem jau esošiem un stabiliem paradumiem. Tā kā gribēju atgūt sportisku formu, tad sāku ar šo jomu. Rīta vannasistabas rituāliem pievienoju desmit minūšu vingrošanas programmu. Pēc kāda laika jau tā kļuva par pus stundas vingrošanu. Tagad šis ieradums jau ir kļuvis par manu ikdienas neatņemamu satāvdaļu. Tā palēnām sāku likt klāt vēl pa kādam paradumam, bet lēnām, lai tiešām gūtu panākumus to ieviešanā. Pārlieka centība vienmēr pretī saņem veco ieradumu triecienu, kas bieži vien ņem virsroku.
  • Atradu domubiedrus. Tā droši vien bija viena no manām lielākajām veiksmēm. Nodibināju kontaktus ar aktīviem un iedvesmojošiem cilvēkiem, kuri burtiski pavilka mani sev līdzi. Kad es padevos un kurnēji, viņi motivēja un atbalstīja. Un kopā kaut kā izdevās labāk. Mēs kopā sportojām, rīkojām brīvdienās pārgājienus, devāmies uz pasākumiem.
  • Sāku plānot savu laiku. Tieši laika trūkums bija viena no manām biežākajām atrunām, kāpēc kaut ko nedarīt. Tiklīdz sāku likvidēt to haosu, kas valda manā ikdienā, tā man sāka parādīties brīvs laiks, skaidra struktūra, varēju kaut ko plānot uz priekšu un atrast laiku tam, no kā agrāk atrunājos ar laika trūkumu. Jau gada laikā, kopš savu ikdienu diezgan rūpīgi plānoju, mana dzīve ir ir ieguvusi pavisam jaunu kvalitāti, par ko ļoti priecājos.

Cenšos iedvesmot arī citus būt aktīvākiem

Kad jau sāku justies komfortablāk ar saviem jaunajiem paradumiem, tad arī mudināju citus no savas ģimenes loka šādus paradumus pieņemt. Aicināju kopā sportot, brīvdienās rīkoju kopīgus pārgājienus.

Pat Ziemassvētku dāvanas es piemeklēju tādas, lai mudinātu tuviniekiem kaut kur iziet, izdarīt kaut ko savādāku, gūt jaunu pieredzi. Kādam Ziemassvētku dāvana bija dāvanu karte kādai aktivitātei, citam sporta nodarbībām, vēl kādam noorganizēju kaut ko aktīvu un aizraujošu. Un ziniet, neviens nesūdzējās par šādām dāvanām, visi tās izmantoja un bija tiešām priecīgi, ka ierasto dāvanu vietā saņēmuši kaut ko savādāku.

Skaidrs, ka mēs katrs esam ar savu raksturu un personības tipu, kas arī nosaka to, cik esam aktīvi vai pasīvi, tomēr es domāju, ka dzīvot pilnasinīgāk noteikti var iemācīties un sevi pie tā pieradināt, veidojot jaunus paradumus.